#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Viedokļu sadursme par ES pēc 5 gadiem. Vai federācija? Kāda? Kāds izstāsies? Iestāsies? Starptautiskās attiecības. Mēs un Eiropa
EPIB 
, 2013. gada, 11.jūnijs

Kāda būs ES pēc pieciem gadiem? Atbildes uz šo jautājumu spraigā diskusijā 24. maijā meklēja daudzšķautnaina ekspertu komanda: Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs, žurnālists un starptautisko attiecību pasniedzējs Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātē Edijs Bošs un LU bakalaura studiju programmas "Politikas zinātne" direktors, ES lietu pasniedzējs Daunis Auers, piedaloties arī kompetentu interesentu lokam.

"Manuprāt, ES būs krietni laimīgāka. Ekonomiskā krīze būs pārvarēta," perspektīvu iezīmē D. Auers. Krīze viennozīmīgi ir nākotnes veidošanas katalizators, uzsver I. Šteinbuka. Politiķiem ir skaidrs, ka vairs ne tikai vienotais tirgus ir no svara, piekrīt K. Kariņš: "Tāda institūcija kā banku apvienība ir nepieciešama!"

"[Eiropas Komisijas prezidents] Barrozu piedāvāja izšķirošu plānu ne tikai pieciem gadiem, bet ilgtermiņā. Viņš minēja, ka nepieciešamas reformas, lai izveidotu fiskālu savienību, kā arī politisku savienību, kas prasa federālas savienības līgumu izmaiņas, bet tas noteikti nav piecu gadu plāns," izklāsta I. Šteinbuka.

E. Bošs gan uzskata, ka sapņošana par federālu Eiropu "ved grāvī": "Federālās idejas aizstāvji brīžam pat neapzinās, cik tuvu ir eiroskeptiķu nometnei un apdraud Eiropas projektu." Viņš gan nespēj iedomāties Eiropu bez ES. "Varbūt jādara viss minimāli nepieciešamais, lai nodzēstu parādu krīzes ugunsgrēku. Tiem, kuri Eiropai vēl labu, nevajadzētu iedomāties ES radikāli citādāku. Eiropas attīstībai jābūt lēni evolucionējušai, kāda tā arī bijusi," uzskata žurnālists.

"Jā, tika minēta federāla savienība, bet, cik mēs zinām, ir tik daudz federāciju modeļu - par kādu runājam: tas jautājums ir atklāts," komentē I. Šteinbuka. "Ja tiešām būs izveidota pilna ekonomiska, fiskāla un banku savienība, tad tālākais solis ir politiskā savienība. Reālajā dzīvē notiek pretēja tendence - budžets uz nākamo finanšu perspektīvu ir mazāks nekā esošais. Tas ir ceļš no konfederācijas pretējā virzienā, jo vara prasa naudu," viņa uzsver.

"Izvēles nākotnei - vai nu ES turpina pastāvēt un attīstās, vai nu sabrūk," iezīmē V. Makarovs. "Es gribētu redzēt, ka ES pastāv. Diemžēl nevaru teikt, ka tas ir 100% garantēts," viņš saka. E. Bošs gan uzskata, ka arī sapnis par Eiropas demontāžu var "vest grāvī".

"Varbūt ES ārējās robežas nemainīsies, bet iekšējās gan. Ārējā robeža, protams, varētu mainīties pēc Apvienotās karalistes, manas dzimtenes, balsojuma par līdzdalību ES, un patlaban visi dati liecina, ka Apvienotā karaliste balsos par izstāšanos," par ES ģeogrāfisko kontūru nākotnē saka D. Auers. "Šveice arī nav ES, un nekas nenotiek. Vienīgi žēl, ka, izstājoties Lielbritānijai, būs lielas izmaiņas ar ES budžetu - tas būs mazāks, bet arī Lielbritānija neko nesaņems," tematu turpina I. Šteinbuka. K. Kariņš gan uzskata, ka Lielbritānija būtiski atšķiras no Norvēģijas un Šveices. "Lielbritānija agrāk bija pasaules impērija, bet kopš 1945. gada vairs nav,"  viņš norāda, turpinot: "Ko tad - paliks tikai Vācija un Francija? Trešais ir ļoti vajadzīgs!" I. Šteinbuka uzskata, ka Lielbritānija pati tagad "izmisīgi meklē savu ietekmi", jo eirozonas valstīm nākotnē tiks piešķirts ļoti liels svars.

Dažas valstis gluži pretēji vēlas pievienoties ES. "Tas dod zināmu līdzsvaru,"  atzīst I. Šteinbuka. "Es domāju, ka stratēģiska paplašināšanās [piemēram, ar Turciju] Eiropai vairs nedraud," turpina E. Bošs. Viņaprāt, Turcijai, Ukrainai u. tml. jābūt stratēģiskās partnerības ietvariem ar ES. Arī M. Makarovs uzskata, ka daži kaimiņi gribēs ciešu sadarbību ar ES: "Es ceru, ka būs objektīvie priekšnosacījumi, lai mēs varētu šādai ciešai sadarbībai piekrist - Eiropas vērtības un standartus redzēsim arī ārpus stingri definētajām ES robežām."

D. Auers ir pārliecināts, ka nākotnē eirozonas valstu ekonomikas būs daudz vairāk saskaņotas. "Viens mīnuss, kas jāņem vērā, ir ārpolitika. Viens lielais zaudētājs no šī procesa ir Latvijas lielais kaimiņš Krievija, kas nav modernizējusi savu ekonomiku," atgādina pasniedzējs un pieļauj, ka tas varētu saspīlēt starptautiskās attiecības.

"Es gribētu, lai ES kļūtu svarīgāka spēlētāja ārpus savām robežām," saka V. Makarovs. "Konkurētspējā Eiropa turpina zaudēt ASV un Ķīnai - ja nebūs augsti mērķi, izglītība, inovācijas, pētniecība un zinātne, nekā laba nebūs," uzsver arī I. Šteinbuka. "Labākās universitātes pasaulē ir ASV un Apvienotajā karalistē," turpina D. Auers, uzsverot, ka augstskolas ir inovācijas un ekonomiskās attīstības dzinējs. "Eiropai ir jāreaģē uz šiem izaicinājumiem!" viņš brīdina.

"Nevaram aizmirst, ka tikai banku, fiskālā un ekonomikas ūnija padara Eiropu stipru, vienmēr Eiropā bijušas sociālas vērtības," atgādina I. Šteinbuka. "Jautājums, vai arī turpmāk Eiropa spēs [tās] saglabāt?" "ES būs vecāka - būs vairāk pensionāru, kas būs izaicinājums darba tirgum ne tikai nacionāliem, bet Eiropas līmeņa politiķiem," vēl vienu nākotnes aspektu iezīmē D. Auers.

"Es gribētu, lai pēc pieciem gadiem ES dalībvalstis būtu stiprākas demokrātijas, jo lielā mērā ES problēma ar leģitimitāti ir nacionālo valstu demokrātisko iekārtu leģitimitātes problēma. Ja cilvēki nevar uzticēties politiķiem savā valstī, tiem nav nekāda pamata daudz vairāk uzticēties tiem, kas strādā Briselē," atzīst. V. Makarovs.

"Sabiedrības līmenī Latvijā, Vācijā, Francijā u.c. - īpaši kopš krīzes sākuma, skepse aug, par spīti tam, ka no ES budžeta tiek piešķirta liela nauda," piekrīt K. Kariņš, raksturojot sabiedrības izjūtas "mēs, te, un Eiropa - tur, viņi".  Viņaprāt, arī pēc pieciem gadiem sabiedrība būs diezgan lielā neziņā, jo "mēs, politiķi, neesam bijuši spējīgi paskaidrot, uz ko iet, jo nav tā lielā plāna". Kā uzsver Eiropas Parlamenta deputāts, Latvijas sabiedrības interesēs ir pēc iespējas vienotāks tirgus un spēcīgāka ES.

"Nevēlamies daudz Eiropas politiski, vienlaikus vēlamies daudz ES naudas, kas ir pretrunā," domu turpina E. Bošs. "Es ceru, ka nākamo gadu laikā nebūs jāsecina, ka eiropeiski domājošie politiķi labu gribēdami būs izdarījuši "lāča pakalpojumu" Eiropas idejai un orientācijai Latvijā, un te es runāju par eiro ieviešanas procesu." Viņaprāt, eiro atbalstītāju un pragmatiķu nometnei vajadzēja apsvērt, ka "tautas nobalsošana par eiro būtu bijusi arī viņu, un varbūt pat visvairāk, ilgtermiņa interesēs".

"Mēs esam nobalsojuši par eiro, nobalsojot par pievienošanos ES,"  uz to atbild V. Makarovs. "Jums juridiski ir taisnība, es runāju par konsultatīvu referendumu," oponē E. Bošs. Kopumā atbalstot konsultatīvu referendumu nepieciešamību par dažādām tēmām, V. Makarovs uzsver, ka eiro, par ko balsojām pirms 10 gadiem, nav mainījies. Taču "es piekrītu, ka diemžēl nav izdevies iesaistīt sabiedrību reālajā, nopietnajā sarunā, ko eiro nozīmē". No otras puses, viņaprāt,  realitātes ES mainās daudz ātrāk, nekā cilvēku apziņa.

Pilns diskusijas ieraksts:
http://skatiens.lv/klienti/esmaja/28052013-2013_05_24

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties