#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Viena jūra, dažādas valstis, atšķirīga labklājība. Kā sadarboties?
, 2010. gada, 23.septembris

Rīgā notiek forums „Eiropas Savienības Baltijas jūras stratēģija reģiona konkurētspējai.” Pati stratēģija vēl ir zīdaiņa vecumā, jo nav pagājis gads, kopš 2009.gada 30.oktobrī Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji pieņēma ES Stratēģiju Baltijas jūras reģionam. Vēl arvien ir institūcijas, kurās saka „pirmo reizi dzirdu” un vaicā „kāda tai jēga”... Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa, būdama viena no rakstu krājuma “ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam: vienu gadu pēc pieņemšanas un vēl” redaktorēm, skaidro skeptiķiem un nezinātājiem.

Tā nav, ka pēkšņi un tieši Baltijas valstīm tapa stratēģija. ES visos laikos ir pievērsusi uzmanību reģionālajai politikai. Beniluksa valstis un to reģionālā sadarbība ir daļa no Eiropas Savienības attīstības vēstures. Pēc aukstā kara beigām uzmanība tika pievērsta Vidusjūras valstīm, kad ES un Ziemeļāfrikas valstis veidoja dažādus savstarpējās sadarbības projektus. Pēc ES paplašināšanās Eiropas Savienībā saradās vairākas jaunas valstis ar dažādām interesēm un dažādām pieredzēm. 2005.gadā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti no Baltijas jūras reģiona valstīm, sāka runāt par to, ka pirms iestāšanās ES mums ziemeļu kaimiņi daudz palīdzēja, bet pēc iestāšanās ir sajūta, ka svītra pavilkta un viss jāsāk no nulles. Tad tika izveidota starpreģionālā grupa, kurā no Latvijas aktīvi darbojās Ģirts Valdis Kristovskis. Grupa uzrakstīja ziņojumu par Baltijas jūras reģionu un iesniedza Eiropas Komisijai (EK) ar aicinājumu izveidot Baltijas jūras valstu reģiona stratēģiju, jo šai reģionā ir uzkrāts daudz pozitīvās pieredzes, kas jāliek lietā.
Kāpēc EK sāka darbu pie šīs stratēģijas, kas bija grūdiens šim lēmumam?
No vienas puses bija parlamentāriešu aicinājums kaut ko darīt un no otras puses – EK meklējumi pēc jauniem pārvaldības veidiem tik raibu valstu kopumam. 2008.gadā sākās darbs pie stratēģijas un pērnajā oktobrī Zviedrijas prezidentūras laikā ar lielu troksni to pieņēma ES dalībvalstis. Pagaidām vēl nevar pūst taures par panākumiem. Kopīgais noskaņojums ir pozitīvs, jo nav tādu cilvēku, kas būtu galēji noliedzoši noskaņoti pret šo stratēģiju, jo tai ir liels potenciāls. Bet ir risks to ielikt atvilktnē, lai stāv – tāds liktenis ir piemeklējis ne vienu vien stratēģiju Eiropā, Latvijā un pasaulē. Bet var arī rīkoties citādāk un pakļaut šo dokumentu kopīgām interesēm. Nepilna gada laikā jau ir noskaidrojušās potenciālās briesmas šai stratēģijai.
Krīzes laiks?
Jā, tā ir viena no problēmām.. Stratēģiju pieņēma finanšu perspektīvas vidusposmā. Nav naudas. Bet ir jautājums, vai turpmāk ES budžetā būs nauda šīs stratēģijas īstenošanai, to noteikti vajadzētu panākt. Otrs, par ko nopietni jādomā – stratēģijā ir iesaistītas ļoti atšķirīgas valstis. Gan bagātais ziemeļu gals un bagātais Vācijas gals, gan trūcīgais Baltijas gals un labi attīstošais Polijas gals. Valstis ir atšķirīgas gan finanšu, gan ekonomiskā potenciāla ziņā.
Būtu loģiski, ja, piemēram, Dānija pukotos, ka jāvelk līdzi atpalikusī Latvija...
Tieši tā! Tāpēc gan ar šo pētījumu, gan ar forumu sitam trauksmes zvanus, ka projektiem, kas ir šai stratēģijā, ir jābūt gan turīgajiem, gan ne tik turīgiem, jo citādi Somija, Zviedrija un Dānija taisīs savus projektus un taps vēl bagātākas, bet mēs paliksim tur, kur esam. Tomēr mums ir jāatceras, ka tā ir Eiropas Savienības stratēģija, un ja ES ir naudas turētāji, tad viņi var izvirzīt zināmus nosacījumus saviem projektiem, kad tie tiek izsludināti. Tā ir politiska lieta.
Nākamā problēma ir saistīta ar Baltijas jūras vienoto tirgu, kas faktiski vēl neeksistē. Jo daļa ir ES vienotais tirgus, daļa Krievija. It kā mums formāli ir kopīga telpa ar ES un Eiropas ekonomiskās zonas valstīm un atsevišķi ar Krieviju, bet visām šīm Baltijas jūras reģiona valstīm ir ļoti intensīva sadarbība ekonomiskajā jomā ar Krieviju. Kā izveidot tādu modeli, lai Krievija būtu daļa no stratēģijas?
Formāli mēs runājam par vienoto Eiropas tirgu, bet zinām, ka ļoti attīstīts ir protekcionisms. Tieši Baltijas jūras reģionā protekcionisms ir ļoti spēcīgi izteikts, kaut vai, kas notiek ar latviešu uzņēmēju iespējām darboties Zviedrijā. Mūsu celtnieki tiek pakļauti politiskajām kampaņām un priekšvēlēšanu cīņām, Formāli mēs runājam, ka esam vienoti, bet tai pašā laikā daudz kas notiek problemātiski.
Nākamais sarežģījums ir nodokļi – Baltijas jūras reģiona valstīm ir stipri atšķirīgas nodokļu sistēmas. Diemžēl ar atšķirīgām nodokļu sistēmām ir atšķirīgas attīstības iespējas.
Eiropas finansējums dažādiem Baltijas valstu pārrobežu sadarbības projektiem, videi un uzņēmējdarbībai tiek administrēts dažādās ministrijās. Vienlaikus šie projekti minēti arī Baltijas jūras valstu stratēģijā. Vai tas nav liels haoss?
Šai stratēģijai nav izveidoti gatavi pārvaldības modeļi, jo tas ir kaut kas jauns. Patlaban notiek nacionālo pārvaldības modeļu veidošana. Tie būs jāsaskaņo Baltijas jūras reģionā un pēc tam Eiropas līmenī. Kas attiecas uz Latviju, tad tas jūsu novērojums ir ļoti precīzs. Patlaban stratēģijā ir četri lielie mērķi: labklājība, vide, atvērtība un drošība. Tad seko 15 prioritātes. Pirmajā stadijā valstis apzināja tos projektus, kas saistīti ar Baltijas jūras reģionu un kuros katra jau darbojas un ziņoja EK, kas visu salika kopā. Šīs stratēģijas labums ir tāds, ka tie projekti vairs nav izkaisīti, bet apkopoti un var redzēt, kā viens papildina otru, otrs trešo. Jau pirmajā gadā var redzēt visu matricu, tās kastītes, kas veido kopējo ietvaru. Pašreizējā brīdī tā matrica ir gandrīz tukša, vai precīzāk – ir kaut kāds blāvs aizpildījums, bet nav krāsu košuma. Patiesi koša ir tikai viena – vides ailīte.
Vai tad tas nav labi?
Ja valstis turpinās ieguldīt vidē, mums būs tīra Baltijas jūra, bet mums nebūs attīstīta uzņēmējdarbība, trīs Baltijas valstis joprojām vilksies Baltijas jūras reģiona astē... Normāli būtu, ja visās jomās kaut kas notiktu, bet visas ministrijas nav vienlīdz interesētas Baltijas jūras valstu reģiona stratēģijas īstenošanā.
Iespējams, tās saduras ar dažādam biznesa interesēm?
Tieši tā, piemēram, Satiksmes ministrija. Tātad ir jāizlemj, kas ir prioritātes un tajās jāiegulda. Esmu pamanījusi, ka niecīga interese par šo stratēģiju ir vietējām pašvaldībām. Kurzemes piekrastes pašvaldībām vajadzētu studēt šo dokumentu, skatīties dažādus projektu pieteikumus, domājot, kā varētu stratēģiju izmantot. Nav tālu tas brīdis, kad, piemēram, tai pašā pārrobežu sadarbībā, piesakot projektu, tiks jautāts, kā tas saskan ar Baltijas jūras valstu stratēģiju. Nevarēs pieteikt projektu par jebko, tam būs jāiekļaujas stratēģijas ietvaros.
Kas šobrīd mūsu valstī koordinē stratēģijas izpildi?
Modelis vēl veidojas, bet pašlaik Latvija ir labs piemērs citu Baltijas jūras valstu vidū, jo mums Ārlietu ministrija ir koordinējošā institūcija. Ir izveidota darba grupa, kurā iekļauti visu ministriju pārstāvji, kuri atbild par stratēģijas izpildi savā ministrijā. Tātad koordinācijas mehānisms ir nodrošināts. Tomēr uzskatu, ka šai stratēģijai jābūt pakļautai premjerministram, jo viņš redz visu laukumu, bet krīzes gadā noteikti šī stratēģija nebija premjera prioritāte numur viens.
Kāpēc mums atkal jātērē nodokļu maksātāju nauda, lai algotu cilvēkus, kas visu koordinē, lai rīkotu konferences...
...jo vislabāk jau vispār neko nedarīt... Nodokļu maksātāju nauda ir jānopelna, un šī stratēģija dod iespēju nopelnīt. Ja nerunās, nediskutēs un neies uz priekšu, tad tie nodokļi būs tik maziņi, ka atliks, skarbi runājot meklēt melnas čībiņas. Protams, ka attīstība prasa investīcijas, viedokļu un pozīciju apmaiņu.
Jāuzsver, ka šī stratēģija Eiropas Komisijai ir principiāli jauna lieta, jo nekad līdz šim nav veidota stratēģija iekšējam ES reģionam. Mēs esam pirmie, šai stratēģijai drīz sekos Donavas stratēģija, arī Barenca jūras reģions ir pieprasījis šādu stratēģiju. Kamēr mūsu skeptiskais nodokļu maksātājs domā, kā netērēt, tikmēr cits prāto, kā pelnīt, un tur ir galvenā atšķirība.
Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties