#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Viens par visiem un visi par vienu
, 2010. gada, 26.marts

Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvji februārī uzturējās Rīgā, lai apsvērtu 200 miljonu eiro kārtējās maksājuma daļas piešķiršanu 27 mēnešu ilgajā aizdevuma palīdzības paketē, kas kopumā ir 7,5 miljardi eiro.

Nākamo maksājuma daļu, 500 miljonus eiro no ES, paredzēts piešķirt vēlāk šomēnes. Līdz šim Latvija ir saņēmusi jau 3,5 miljardus eiro. Aizdevēju pārstāvji regulāri apmeklē Rīgu, lai pārbaudītu grāmatvedību, apskatītu paveikto budžeta deficīta samazināšanā un pieskatītu, ka tiek veikta pārvaldes iestāžu pārstrukturēšana un īstenotas valdības noteiktās prioritātes saskaņā ar noteikumiem, par ko bija vienošanās aizdevuma piešķiršanai.
Latvija atradās izmisuma stāvoklī, kad sabruka tās otra lielākā banka, Parex, turklāt tas notika pašā globālās finanšu krīzes plaukumā 2008. gada beigās, tādēļ palīgā bija jānāk starptautiskajiem aizdevējiem ar aizdevuma paketi. Blakus SVF un ES citi aizdevuma sniedzēji ir vēl arī Pasaules Banka, Ziemeļvalstis, Polija, Čehija, Igaunija un ERAB.
Neraugoties uz tirgošanos un politiskajiem manevriem valdībā, pieņemot grūtos lēmumus par budžeta deficīta samazināšanu, samazinot izdevumus un palielinot nodokļus, turklāt izmantojot tā saukto "iekšējo devalvāciju", lai pielāgotu valsts salīdzinošās cenas un uzlabotu starptautisko konkurētspēju, valdība un Latvijas iedzīvotāji lielā mērā ir kopā izturējuši šos ļoti smagos laikus cerībā, ka tuneļa galā būs gaisma.
Krīzes laikos vislielākā iespēja gūt panākumus ir tiem, kas turas kopā. Kopš neatkarības atjaunošanas Latvija nav bijis īpašs paraugs tam, kā cilvēki turas kopā, lai sasniegtu kopēju mērķi, izņemot tādus sociālos vai kultūras pasākumus kā Dziesmusvētki un Eirovīzija vai tādas nopietnas lietas kā pievienošanās ES un NATO.
Latvieši šķiet pieraduši pie kolektīvu centienu trūkuma un vairāk cenšas strādāt katrs atsevišķi savā labā – kā mini oligarhi, kas bīda savas intereses, bieži uz valsts un savu līdzpilsoņu rēķina.
Mēs publicējām rakstu 11. februāra izdevumā, apspriežot ziņas par Čehijas nevēlēšanos īstenot savas saistības attiecībā uz līdzdalību aizdevēju grupā, jo īpaši tādēļ, ka tai vēl jāizsniedz Latvijai jau pagājušajā gadā paredzētais 100 miljonu eiro liels aizdevums, par kuru bija vienošanās, bet dzirdams, ka “Čehijas finanšu ministrs Eduards Janota izteicis šaubas par to, vai Latvijai aizdotie 200 miljoni eiro jebkad tiks atmaksāti.”


Atbildot uz rakstu, Polijas finanšu ministrs The Baltic Times pastāstīja:
“Latvijas programmas acīmredzamā izdošanās, neraugoties uz to, ka Amerikā cilvēki teica, ka Latvija nevarēs saglabāt savas valūtas maiņas kursu un nevarēs veikt nepieciešamās korekcijas, ja tās valūta saglabās esošo piesaisti eiro, ir arī liela izdošanās Eiropai un spēcīgs apliecinājums ES spējai risināt problēmas.”

The Baltic Times jautāja Čehijas vēstniekam Rīgā par šiem paziņojumiem un par to, kāda galu galā ir viņa valsts nostāja. Mēs jo īpaši interesējāmies par to, cik tālu ir ar galīgo lēmumu par naudas piešķiršanu; kas neapmierina Čehijas finanšu ministru, ka viņš nepiešķir aizdevumu; pret ko iebilst parlaments saistībā ar to, kā Latvijas valdība naudu tērē; kādēļ parlaments netic, ka Latvija aizdevumus atmaksās.

Vēstnieks atbildēja šādi:

Godātais The Baltic Times,
tā kā es uzskatu, ka Čehijas finansiālā palīdzība Latvijai ir sarežģīts (un ne vienmēr līdz galam saprasts) jautājums, nosūtu jums skaidrojumu. Es sniedzu atbildes uz jūsu jautājumiem.
Pirmkārt, es vēlētos precizēt jūsu sniegto informāciju par visu šo lietu.
Čehijas parlamentā nav bijušas nekādas nesenas debates (šā vārda patiesajā nozīmē), kas radītu šaubas par nodomu izmaksāt Latvijai 200 miljonu eiro lielo aizdevumu. Šis aizdevums, kas ir daļa no starptautiskās palīdzības, tika pieņemts Čehijas parlamentā un valdībā jau 2008. gada beigās. Bija ārkārtīgi svarīgi, lai finansiālās palīdzības Latvijai programmu (balstoties uz valsts parādzīmju izdošanu šim nolūkam) bez jebkādām atrunām apstiprinātu abas parlamentā esošās lielākās politiskās partijas. Vienīgā parlamentā esošā partija, kura turpmākajos mēnešos izteica šaubas par aizdevumu, bija komunisti, un to viņi izdarīja divās finanšu ministra iztaujāšanās. Abas iztaujāšanas – 2009. gada decembrī un 2010. gada februārī – veica viens un tas pats deputāts. Otrās iztaujāšanas saturs, kurā tika izteiktas šaubas par Latvijas spēju atmaksāt tās parādus, nonāca lielākajos Latvijas biznesa laikrakstos, kur tas tika atspoguļots ļoti tendenciozā un sagrozītā veidā.
Diemžēl viens no šādas situācijas rezultātiem ir pilnīgi nepareiza šīs lietas interpretācija dažos medijos, apgalvojot, ka aizdevumu neatbalsta Čehijas parlaments kopumā. Tas neatbilst patiesībai. Pēc sarunām ar vienu no Čehijas parlamenta delegācijām, kas nesen apmeklējusi Latviju, es ar prieku secinu, ka pašai domai finansiāli palīdzēt Latvijai, ievērojot solidaritātes principu, vienmēr ir bijis pārliecinošs atbalsts Čehijas parlamentā, neraugoties uz dažiem atšķirīgiem viedokļiem par tehniskajiem risinājumiem.
Godīgi sakot, pārpratumiem bija daži objektīvi iemesli. Jau no paša sākuma Čehija centās izvirzīt koncepciju, ka aizdevums (vismaz daļēji) tiktu izmantots MVU atbalstam. Nedrīkst aizmirst, ka šādu pieeju daži mūsu finanšu eksperti uzskatīja par efektīvu veidu, kā nodrošināt konkrētu un pamanāmu aizdevuma ietekmi. Turklāt tas notika laikā, kad ticība tam, ka Latvija varētu aizdevumu izmantot ekonomiski un ilgtspējīgi, daudziem varēja šķist visai apšaubāma. Tikai notikumu attīstība nākamajos mēnešos varēja apstiprināt vai neapstiprināt šīs bažas.
Tomēr jau pirmajās sarunās starp Čehijas un Latvijas finanšu ministriem izrādījās, ka Latvijas pusei ir grūti pieņemt to, kam Čehija piedāvā šo naudu tērēt – ne tikai dažu praktisku iemeslu dēļ, bet, pirmkārt, tādēļ, ka tā būtu ievērojama atkāpšanās no galvenā oficiālā finanšu palīdzības mērķa, t.i., tiešas valsts budžeta konsolidācijas. Čehijas sarunu vedēji, kuriem bija uzdots sagatavot aizdevuma līgumu, saskārās ar faktu, ka visu procesu regulēja strikti SVF un EK kritēriji, un tur bija savas prioritātes, galvenokārt Latvijas finanšu sektora stabilizēšana.
Kā jūs varat iedomāties, sarunas par starptautisku aizdevumu ir ilgs process, ne tikai no juridiskā viedokļa, bet arī saistībā ar domstarpību nogludināšanu un kopsaucēja atrašanu. Tādēļ galīgās vienošanās sagatavošana aizņem tik daudz laika. Tāpēc nebija iespējams sasniegt sākotnējo mērķi –piešķirt pirmo maksājuma daļu 100 miljonu eiro apmērā līdz pagājušā gada beigām –, tomēr 2010. gadam plānotās tādas pašas summas piešķiršana šķiet iespējama šā gada pirmajā ceturksnī. Neraugoties uz to, neizmaksāto pirmo daļu var pārcelt, pieņemot, ka šādas izmaiņas tiks viegli apstiprinātas Čehijas parlamentā.
Atgriežoties pie februāra iztaujāšanas Čehijas parlamentā, jāsaka, ka pārpratumi par tās saturu radās jau pilnīgi jaunas situācijas kontekstā, kad Čehijas sarunu vedēji jau bija piekrituši standarta aizņēmuma garantijām saskaņā ar Latvijas konkrēto situāciju un starptautiskajiem tiesību aktiem. Iztaujāšanā izmantotie argumenti tādējādi vairs jau nebija spēkā un radīja maldinošu priekšstatu par Čehijas patieso nostāju. Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka šo nostāju veidoja ne tikai lietišķs pārskats par to, ko iespējams panākt, bet galvenokārt jaunākie novērtējumi par Latvijas spēju risināt krīzi saskaņā ar pieņemtajiem ekonomiskajiem un politiskajiem kritērijiem, kurus izstrādāja SVF un EK. Pašreizējo Čehijas nostāju ievērojami veicināja arī ticība Latvijas gribai un spējām pārvarēt patreizējo krīzes situāciju, kā arī pieaugošā uzticība Latvijas spējai atmaksāt kredītu. Čehijas finanšu ministra E. Janotas vārdi par nepieciešamību pēc zināmas koordinācijas Čehijas un Polijas kreditoru starpā, stiprinot atmaksāšanas nosacījumus, jāskata šajā gaismā: tas ir tehnisks centiens pietiekami (t.i., reāli) nodrošināt aizdevumu, un tas nekādā gadījumā nav uztverams kā atkāpšanās no mērķa iespējami drīz panākt galīgo vienošanos.
Personīgi esmu stingri pārliecināts, ka galīgā vienošanās par mūsu aizdevuma pirmo maksājuma daļu drīz tiks noslēgta, un tādējādi tiks gaisinātas jebkādas šaubas par mūsu vēlmi to darīt uz reālistiskiem pamatiem. Nesenā saziņa starp Latvijas un Čehijas finanšu ministriem apstiprina šīs izredzes
.


Raksts pārpublicēts no laikraksta  The Baltic Times"

Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties