#

Eiropas Savienības mājā Rīgā Nāciet uzzināt par Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām, jautājiet un izsakiet savu viedokli!

Aspazijas bulvāris 28

67-085-445

  • #
  • #
  • #
  • #
Zīle: Latvijai jārīkojas ātri, lai izmantotu ES piešķirto finansējumu Baltijas valstu savienošanai ar Ziemeļvalstu elektrības tīkliem
, 2009. gada, 21.maijs

Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja kārtību, kādā tiks īstenoti projekti enerģētikas infrastruktūras un lauku attīstības jomā, kuriem Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plāna ietvaros tiks novirzīti 5 miljardi eiro. 175 miljoni eiro no šī finansējuma paredzēti Baltijas valstu iekšējo elektrības pārvades sistēmu nostiprināšanai, kā arī Zviedrijas un Baltijas starpsavienojumam, informē EP Preses dienests.



"Ir pareizi, ka ar šo programmu tiks atbalstīti ilgtermiņa projekti energoapgādes drošības stiprināšanai, kā, piemēram, Baltijas valstu savienošana ar Ziemeļvalstu elektrības tīkliem, nevis krīzes pārvarēšanas īstermiņa risinājumi. Taču dalībvalstīm ir jābūt ļoti uzmanīgām un jārīkojas ļoti ātri, lai šie nepilnus divus gadus īsie termiņi projektu uzsākšanai neizrādītos par īsu un lai valstis, tostarp Latvija, paspētu projektus īstenot," parlamenta debatē uzsvēra deputāts Roberts Zīle.



Ņemot vērā steidzamo vajadzību pēc ekonomikas stiprināšanas, paredzēts, ka projekti būs jāīsteno ļoti straujā tempā: visi projekti jāuzsāk un finanšu saistības jāuzņemas līdz 2010.gada beigām. Regulā paredzēts, ka Eiropas Komisija stingri uzraudzīs projektu īstenošanas gaitu un katru gadu publicēs ziņojumu par paveikto kopā ar priekšlikumiem par nākamā gada budžeta sadalījumu. Ja 2010. gadā Komisija ziņos par kādiem nopietniem riskiem, kas apdraud prioritāro projektu īstenošanu, tai būs jāpiedāvā jauni papildus projekti, ko dalībvalstis varētu īstenot.



Pēc Parlamenta ierosinājuma regulā paredzēts, ka šādiem projektiem neizmantoto finansējumu varēs izlietot arī enerģijas efektivitātes un atjaunojamās enerģijas projektiem.



"Vienošanās, ka vienā jomā neizmantoto finansējumu varēs izmantot citu jomu projektiem, un nauda netiks atgriezta donorvalstīm, ir būtisks ES politikas aspekts un tas parāda, ka Eiropas solidaritāte šajos krīzes apstākļos nav pilnīgi zudusi," norādīja Zīle, piebilstot, ka: "Saprotams, ka daļa no finansējuma, ko piešķīrušas donorvalstis, nonāks atpakaļ šim valstīm to īstenotajiem enerģētikas projektiem."



Regula paredz, ka dalībvalstis, īstenojot gāzes un elektroenerģijas starpsavienojumu vai vēja enerģijas projektus, varēs saņemt līdz 50 % ES līdzfinansējuma, bet īstenojot oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projektus – līdz pat 80 % līdzfinansējuma. Regulā ir iekļauti detalizēti noteikumi, par finanšu kārtību, kādā tiek piešķirta palīdzība, kā arī pievienots konkrētu atbalstāmo projektu saraksts.

/>

/>/>/>/>
Bezmaksas telpas

ES māja piedāvā bezmaksas telpas pasākumiem, diskusijām un citiem pasākumiem.

Pieteikties